par mani

Es domāju, ka ir svarīgi iemācīties
sazināties ar visiem dzīvi.
Mēs neesam vieni uz šīs planētas, un vairāk mēs uzzinām par citu sugu apkārt, vairāk mēs arī uzzināt par sevi. Mēs esam Dvēsele, dzirkstele no Dieva. Dzīvnieki ir dvēsele. Un es nevaru iedomāties daudz interesantu andcomforting atklājums, ka mums ir vienmēr mīlēja. Mēs eksistējam, jo ​​Dievs mīl mūs. Tas pats ar visu pārējo Visumu un ārpus tās. Kopā mēs esam enbarked uz wonderous ceļojumā uz atklāj, kas mēs esam un kāpēc mēs esam šeit.

Kad es biju mazs bērns es mēdzu sēdēt manā smilšu kastē
pie manu lielu vecvecāku vasaras māja Zviedrijā, un klausīties uz kokiem runāt tuvināšanās. Vēlāk es mēdzu lidināties virs rotaļu ārpuses, naktī, kamēr guļ, un tad es uzzināju, lai kustētos apkārt. Bet es nekad riskēja pārāk liels, kā es atceros. Tieši virs koku galotnēm. Es atceros redzēt varavīksni krāsa ap cilvēkiem un tumsā ap dažiem, bet es nekad teicis dvēsele. Es vienkārši nedomāju, ka tas bija īpašs vai savāds, tas arī viss.

Manā savvaļas pusaudža gados es bieži dzirdēju balss brīdinājumu man nav darīt dažas lietas. Bet es parasti neklausījās anyways un pēc tam, kamēr es pārstāju dzirdēt balsis un redzēt krāsas, un mani sapņi bija jumbled, kur pirms tie bija skaidrs. Es pazaudēju savu ceļu uz brīdi.

Kad es pārcēlos uz Utah un sāka universitātē, tas viss nāca atpakaļ vēl stiprāka. Un kā gadu ir pagājuši es atnācu pie daudzām atklāsmēm par radīšanu un mūsu vietu tajā, un ko tas viss nozīmē, uz mani. Mana patiesība ir tikai mans, jums ir jāatrod savējo.
Tas ir patiesi svētība būt dzīvs šeit un tagad, daloties šo planētu ar tik daudziem brīnišķīgiem dvēselēm. Mācīšanās nekad apstājas. Paldies Dievam par to.

Mīlestība Garā, Gunvi